Jēdziens "transpersonālā psiholoģija" mēdz raisīt  jautājumus un dažkārt arī neizpratni. Kas tad patiesībā tas ir - transpersonālā psiholoģija?

        Transpersonālā psiholoģija ir humānistiskās psiholoģijas virziens ar pētījumiem par garīgumu, ķermeņa un prāta attiecībām, transformāciju un izmainītiem apziņas stāvokļiem. Tās pamatā ir: V. Džeimsa, Z. Freida, A. Maslova, V. Raiha, K. G. Junga, K. Rodžersa, R. Assadžoli, R. Volša, K. Vilbera, S. Grofa teorijas, seno tautu reliģijas, filozofija un kultūras tradīcijas (šamanisms), mūsdienu pasaules reliģiju tradīcijas un prakses, budisma filozofija.

        Nosaukums “transpersonālā psiholoģija” oficiāli tika apstiprināts 1968. gadā ASV, kad to nolēma šī jaunā virziena pamatlicēji Ā. Maslovs, S.Grofs, E.Sutičs, A.Votss u.c.

        Transpersonālās terapijas tehnikās izmanto mērķtiecīgi paplašinātu, izmainītu apziņas stāvokli.  Tiesa, arī alkohols palīdz to mainīt , taču šis process ir neapzināts un izmaiņas apziņas stāvokli sašaurina. Savukārt transpersonālās tehnikas to  garīgi paplašina. Tas nav nekas bīstams, jo cilvēks apzinās notiekošo un spēj no šī procesa iziet. 

        Transpersonālie terapeiti  darbā izmanto meditācijas un elpošanas tehnikas, metaforisko asociatīvo kāršu metodi,  vadītās vizualizācijas, psihosintēzi, apzinātības un labirinta prakses,  ekspresīvo mākslu terapijas elementus - mandalu un intuitīvo zīmēšanu, brīvo kustību deju u. c.  Te  gan jāpiebilst, ka transpersonālās psihoterapijas speciālisti darbā izmanto arī tradicionālās psiholoģijas metodes.

Skat. www.indraabele.lv - Transpersonālā psihoterapija