TRANSPERSONĀLĀ PSIHOLOĢIJA
Transpersonālā psiholoģija ir humānistiskās psiholoģijas virziens ar pētījumiem par garīgumu,
ķermeņa un prāta attiecībām,
transformāciju un izmainītiem apziņas stāvokļiem. Tās pamatā ir: V. Džeimsa, Z. Freida, A. Maslova, V. Raiha, K. G.
Junga, K. Rodžersa, R. Assadžoli, R. Volša, K. Vilbera, S. Grofa teorijas, seno
tautu reliģijas, filozofija un kultūras tradīcijas (šamanisms), mūsdienu
pasaules reliģiju tradīcijas un prakses, budisma filozofija.
Atšķirībā no klasiskās psiholoģijas, kas strādā ar vajadzībām, transpersonālā psiholoģija palīdz dziedināt dvēseli - atrast ceļu uz patieso "Es", rast mieru un harmoniju sevī un pasaulē.
Transpersonālās psiholoģijas speciālisti darbā izmanto gan tradicionālās, gan transpersonālās psiholoģijas metodes, piemēram, apzinātības praksi, dažādas elpošanas tehnikas, vizualizāciju, meditācijas u. c.
Jēdziens "transpersonālā psiholoģija" mēdz raisīt
Transpersonālās psiholoģijas metodes un tehnikas palīdz piekļūt psihes dziļākajiem slāņiem un atvērt ceļu uz cilvēka patieso “Es”. Atšķirībā no klasiskās psiholoģijas speciālistiem, kas strādā ar vajadzībām, transpersonālās psiholoģijas speciālisti palīdz dziedināt dvēseli, vedot uz garīgo attīstību un transformāciju.
Ikvienā cilvēkā mīt garīgums, tikai dažkārt tas ir noslēpts pašā sirds dziļumā. Transpersonālās psiholoģijas novirziens garīgumu uzskata spēcīgu resursu un tās prakses ir var būt palīgs, soli pa solim izzinot savas patiesās vēlmes un tiecoties tās īstenot.
Ja stāvat ar abām kājām stingri uz zemes, bet uzskatāt, ka esat garīga būtne, kas radīta mācīties un apzināties savu sūtību un pasaules būtību, iespējams, jūsu izziņas ceļā palīdzīga būs transpersonālā psiholoģija. Tas ir psiholoģijas novirziens, kas cilvēka garīgās intereses uzskata par resursu un gan pašattīstības, gan terapijas darbā izmanto arī dažādas garīgās prakses, tostarp paplašinātus apziņas stāvokļus.