VAI TIEŠĀM MĒRĶIS IR GALVENAIS?...




        Tik bieži ir dzirdēts aicinājums izvirzīt mērķi un to sasniegt! Un tomēr - kāpēc mērķi nesasniedz cilvēki, kas to vēlas ne mazāk kā tie, kas to sasniedz? Pašu galveno – mērķa izvirzīšanu taču viņi bija izdarījuši! Vai pietrūka gribasspēka vai tomēr bija kāda būtiska nianse, kurai netika pievērsta uzmanība?...

          1. problēma. Uzvarētājiem un zaudētājiem ir vienādi mērķi.

          Ir pieņemts uzskatīt, ka mērķis ir galvenā panākumu atslēga. Taču daudzi savus mērķus tā arī nesasniedz, kaut arī viņu vēlme to izdarīt ir ļoti liela. Un nevis tāpēc, ka pēkšņi ir radusies vēlme atmest visam ar roku. Neveiksmes cēlonis slēpjas pārliecībā, ka rezultāts ir atkarīgs no izvirzītā mērķa. Patiesībā tie ir atkarīgi no pārdomātas sistēmas jeb procesa, kas soli pa solim noved pie rezultāta.

            2. problēma. Mērķa sasniegšana ir tikai acumirklīga pārmaiņa.

            Sasniedzot mērķi jeb izvirzīto rezultātu, mēs varam atviegloti uzelpot – beidzot!... Taču, lai rezultāti tiktu uzlaboti ilgākā laika posmā, ir jāatbrīvojas no ieradumiem, kas kavē  to izdarīt. Un te nu atkal jāpievēršas jau pieminētajai sistēmai. Ja ir sasniegts mērķis nokristies svarā par 5 kilogramiem mēneša laikā – lieliski! Taču, lai panākto ne vien saglabātu, bet turpinātu uzlabot, parasti ir nepieciešams ieviest izmaiņas ēdienkartē un fiziskajās aktivitātēs. Citādi pēc kāda laika no jauna var nākties enerģiju veltīt sākotnējā mērķa sasniegšanai.

            3. problēma. Mērķi ierobežo tavu laimi.

            Mērķa sasniegšana ir saistīta prieka, uzvaras un laimes sajūtu.  Tāpēc nepateiktais vēstījums ir – sasniedzis  mērķi es būšu laimīgs. Tātad - vai nu tu sasniedz savu mērķi un jūties kā veiksminieks, vai arī nesasniedz un jūties kā zaudētājs.  izvirzot tikai mērķi A, mēs paredzam vienu vienīgo sasniedzamo rezultātu, kas darītu mūs laimīgus un sniegtu gandarījumu. Taču, izbaudot pašu procesu nevis rezultātu, laimes sajūta nav jāgaida, jo apmierinājumu un prieku sniedz soli pa solim paveiktais. Turklāt var pavērties jauni un negaidīti veidi, kā panākt rezultātu.                                                                            

            4. problēma. Mērķi ir pretrunā ar ilgtermiņa progresu.

            Daudzi cilvēki pēc mērķu sasniegšanas ātri vien ieslīgst vecajos ieradumos. Jo pēkšņi ir zudusi motivācija, kas dzen uz priekšu sasniegt konkrēto mērķi. Mērķus izvirza ar nolūku uzvarēt spēlē. Sistēmas veido ar nolūku turpināt spēlēt spēli. Patiesa ilgtermiņa domāšana ir bezmērķu domāšana. Jo svarīgāk ir nevis sasniegt konkrētu rezultātu, bet nepārtraukti uzlabot un attīstīt procesu. Un to nosaka mūsu apņēmība.

Izmantotā literatūra:  Džeimss Klīrs “Atomiskie ieradumi”, 2020.