SAZEMĒŠANĀS - PAMATU PAMATS

Džozefīnes Vollas glezna "Dzīvības koks".

          Iepriekšējā rakstā runājām par to, ka mūsu vitalitātes avots ir dzīvības enerģija, kas kā mūžīgais dzinējs ļauj mums, acīm mirdzot, ar pilnu krūti mesties dzīves plūdumā.

          Un tomēr – kas palīdz šo enerģiju saudzēt un saglabāt?

          Tā ir sazemēšanās.

          Spēja sajust pamatu zem sevis – kā kokam, kura saknes ir dziļi zemē un stumbrs mierīgi un stalti stāv visos vējos un vētrās. Lapotne var tikt locīta uz visām pusēm, var nolūzt kāds sauss zars, taču koks stāv stingri – jo tā saknes ir zemē.

          Cilvēks ir kā koks. Jo dziļāk zemē sniedzas saknes, jo plašāk debesīs plešas lapotne. Saknes mūs savieno ar zemi, bet lapotne – ar garīgo pasauli.

          Brīžos, kad mūs pārņem stress, trauksme vai ļoti spēcīgas emocijas, uzmanība arvien vairāk pievēršas domām. Ķermeni sākam just arvien mazāk un vairs nemanām, kā saspringst pleci, savelkas dūres, paātrinās elpa. Un, domām haotiski šaudoties uz visām pusēm, pamazām zaudējam arī pamatu zem kājām.

          Šis būtu īstais brīdis atjaunot līdzsvara sajūtu un saikni ar sevi.

          Tas nemaz nav tik grūti.

          Brīžos, kad emocijas sāk ņemt virsroku, pievērsiet visu uzmanību kāju pēdām. Sajūtiet, kā pēdu spilventiņi, papēži un pirksti pieskaras zemei. Sajūtiet to. Sajūtiet atbalstu, ko sniedz zeme.

          Cieši, cieši.

          Un kādu mirkli vienkārši izbaudiet šo sajūtu.

          Nekas jau nemainījās. Jūs tikai atgriezāties pie sevis.

          Pie mūsu pamatu pamata – saiknes ar zemi.

Saistītie raksti:

          Seksualitāte nav tas, ko var redzēt. Seksualitāte ir tas, ko var sajust.

         www.indraabele.lv - Seksualitāte

          Mūžīgais dzinējs - dzīvības enerģija.