Fragments no Džozefīnes Vollas gleznas "Gajas skumjas".SEKSUALITĀTE NAV TAS, KO VAR REDZĒT.
SEKSUALITĀTE IR TAS, KO NEVAR NOSLĒPT.
Vārds “seksualitāte” ikdienā bieži asociējas ar ārējo izskatu, pievilcību, seksīgiem žestiem vai uzvedību. Taču tās patiesā būtība ir daudz dziļāka.
Mūsu ķermenī nav vairāku enerģiju veidu.
Dažādu psiholoģijas virzienu atziņas un austrumu mācības runā par vienu – dzīvības enerģiju.
Seksuālā enerģija ir dzīvības avots. Ja tā netiek patērēta tikai fiziskai baudai, tā var radoši izpausties mākslā, biznesā, idejās. Tāpēc cilvēki ar augstu vitalitāti bieži ir radoši un kaislīgi it visā.
Patiesa seksualitāte ir saistīta ar vitalitāti. Tās starojumu mēdz dēvēt par harizmu, dzirkstelīti acīs vai vienkārši – neviltotu dzīvesprieku.
Hroniska stresa, izdegšanas vai slimības laikā vitalitāte pazeminās – organisms “atslēdz” seksualitāti un atlikušo enerģiju novirza izdzīvošanai. Savukārt, enerģijai atjaunojoties, organisms lēnām atplaukst.
Mūsdienās seksualitāte nereti tiek vienkāršota līdz mākslīgi radītam ārējam tēlam un acumirklīgam iespaidam. Taču seksualitāte ir sajūta, ko cilvēks nes sevī. Tas ir iekšējais starojums, kas nāk no cilvēka dziļākās būtības.
Tāpēc var sacīt, ka seksualitāte nav tas, ko var redzēt - seksualitāte ir tas, ko nevar noslēpt.